atzvīņot
Lietojuma biežums :
atzvīņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atzvīņoju | atzvīņojam | atzvīņoju | atzvīņojām | atzvīņošu | atzvīņosim |
| 2. pers. | atzvīņo | atzvīņojat | atzvīņoji | atzvīņojāt | atzvīņosi | atzvīņosiet, atzvīņosit |
| 3. pers. | atzvīņo | atzvīņoja | atzvīņos | |||
Pavēles izteiksme: atzvīņo (vsk. 2. pers.), atzvīņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atzvīņojot (tag.), atzvīņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atzvīņotu
Vajadzības izteiksme: jāatzvīņo
Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau tagad uz karstām bēdām sākšu atzvīņot, ap septiņiem vajadzētu būt gatavam.
- 11.4. atzvīņot vai tās citādi savainot.
- Dzīvas zivis veikalos aizliegts barot, tās aizliegts pārdot nenogalinātas, aizliegts nogalināt, pircējam redzot, ārstēt ar medikamentiem, atzvīņot dzīvas zivis vai tās citādi savainot.
- 1. Zivis izķidā ( cenšoties negriezt pavisam pušu vēderu), atzvīņo.
- 1. Zivis izķidā, izgriež žaunas un atzvīņo.