atvēta
atvēta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | atvēta | — |
Ģen. | atvētas | — |
Dat. | atvētai | — |
Akuz. | atvētu | — |
Lok. | atvētā | — |
Atvētas, atvētes.
Avoti: EH