atvēta
atvēta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atvēta | — |
| Ģen. | atvētas | — |
| Dat. | atvētai | — |
| Akuz. | atvētu | — |
| Lok. | atvētā | — |
Atvētas, atvētes.
Avoti: EH