atvēst1
atvēst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvēstu | atvēstam | atvēsu | atvēsām | atvēsīšu | atvēsīsim |
| 2. pers. | atvēsti | atvēstat | atvēsi | atvēsāt | atvēsīsi | atvēsīsiet, atvēsīsit |
| 3. pers. | atvēst | atvēsa | atvēsīs | |||
Pavēles izteiksme: atvēsti (vsk. 2. pers.), atvēstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvēstot (tag.), atvēsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvēstu
Vajadzības izteiksme: jāatvēst
1.Kļūt vēsākam vai vēsam (par gaisu, šķidrumu u. tml.).
1.1.Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
1.2.pārnestā nozīmē Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viesistabā atgriezos mierīga un atvēsusi, ar pilnu glāzi piesteidzās Visvara tēvs.
- Vai paguvuši saķildoties, vai arī neprātīgā kaisle jau atvēsusi?
- Esam kopā apmēram pusgadu un es baidos, ka viņš varētu atvēst pret mani.
- Nē, drīzāk jau uzoda viņu, kad viņš bija pienācis pie loga ieelpot atvēstošo gaisu.
- Man atvērās acis un atvēsa prāts.