atvējot
atvējot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvējoju | atvējojam | atvējoju | atvējojām | atvējošu | atvējosim |
| 2. pers. | atvējo | atvējojat | atvējoji | atvējojāt | atvējosi | atvējosiet, atvējosit |
| 3. pers. | atvējo | atvējoja | atvējos | |||
Pavēles izteiksme: atvējo (vsk. 2. pers.), atvējojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvējojot (tag.), atvējošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvējotu
Vajadzības izteiksme: jāatvējo
Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Phe, Holivuda," viņš sausi un griezīgi iesmejas, izdzirdot glāsmainu melodiju sintezatora aranžijā, kas atvējo no tuvējā bāra.
- Tieši ap to laiku tie sāka rasties diezgan biezā slānī un web 2.0 revolūcijas garša lēnā garā sāka atvējot arī uz Latviju.
- Pavasaris atvējojis ar jaunām cerībām , ļaužu prātos zemes darbi
- Skarba asara tai brīdī ritēja pār viņa vaigu , bet vajadzēja tikai atvējot
- Te atjoņo ( atvējo) Vēja Vīrs un iegriež pasauli kā vilciņu.