attaisnot
Lietojuma biežums :
attaisnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
attaisnojami apstākļa vārds
1.Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
2.Pierādīt, ka pārkāpums ir tiesiski nesodāms.
3.Uzskatīt par pieļaujamu.
3.1.Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
4.Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
4.1.Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri