attaisnojums
attaisnojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | attaisnojums | attaisnojumi |
| Ģen. | attaisnojuma | attaisnojumu |
| Dat. | attaisnojumam | attaisnojumiem |
| Akuz. | attaisnojumu | attaisnojumus |
| Lok. | attaisnojumā | attaisnojumos |
1.Rezultāts → attaisnot1; fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
2.Rezultāts → attaisnot2; attaisnošana; fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
3.Tas (fakts, apstāklis), kas pieļauj (ko darīt).
4.Tas (fakts, apstāklis), kas pierāda, pamato (kā) lietderīgumu, nepieciešamību, nozīmīgumu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ekspropriācijas mērķis vienlaikus ir arī tās piemērošanas attaisnojums un tiesiskais pamats.
- Tā ļauj padarīt imigrantus par grēkāžiem un attaisnojumu šīs kustības pastāvēšanai.
- Nekādos apstākļos iecietība nevar kalpot par attaisnojumu šo galveno vērtību apdraudējumam.
- Pēc attaisnojuma dokumenta pārbaudes uz tā norāda grāmatojumu ( kontējumu).
- 6.3. izdara uz attaisnojuma dokumentu oriģināliem atzīmi par nodokļa summas atmaksāšanu.