atsveicināties
Lietojuma biežums :
atsveicināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atsveicinos | atsveicināmies | atsveicinājos | atsveicinājāmies | atsveicināšos | atsveicināsimies |
2. pers. | atsveicinies | atsveicināties | atsveicinājies | atsveicinājāties | atsveicināsies | atsveicināsieties, atsveicināsities |
3. pers. | atsveicinās | atsveicinājās | atsveicināsies |
Pavēles izteiksme: atsveicinies (vsk. 2. pers.), atsveicinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsveicinoties (tag.), atsveicināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsveicinātos
Vajadzības izteiksme: jāatsveicinās
Atvadīties ar sveicienu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un apmierināts, laimīgs, atsveicinājies ar Tildu, viņš devās laukā.
- Atsveicinādamies viņš bija noskūpstījis Egidiju uz lūpām kā pieaugušu jaunkundzi.
- Povils, pavadījis Egidiju līdz notariāta durvīm, nesteidza atsveicināties.
- Pēc šiem vārdiem mūsu saruna beidzās un mēs vēsi atsveicinājāmies.
- Kamēr viņa atsveicinājās no savējiem, pie Murmulīša pienāca Kampadrilla un jautāja: