atsveicināt
atsveicināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsveicinu | atsveicinām | atsveicināju | atsveicinājām | atsveicināšu | atsveicināsim |
| 2. pers. | atsveicini | atsveicināt | atsveicināji | atsveicinājāt | atsveicināsi | atsveicināsiet, atsveicināsit |
| 3. pers. | atsveicina | atsveicināja | atsveicinās | |||
Pavēles izteiksme: atsveicini (vsk. 2. pers.), atsveiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsveicinot (tag.), atsveicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsveicinātu
Vajadzības izteiksme: jāatsveicina
Uz sveicienu atbildēt ar sveicienu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atsveicina ar „ Privet!”
- forši Cool SALSAIS tas jau nav tik traki , ka neatsveicina
- 5 , 17 37 Janis cieniigi atsveicina Ivo
- Jā, es gan arī tikai atsveicinu skrējējus, kas sveicina mani.
- Visi atsveicināja mani atpakaļ un atkal iegrima sarunās.