atsoļot
atsoļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsoļoju | atsoļojam | atsoļoju | atsoļojām | atsoļošu | atsoļosim |
| 2. pers. | atsoļo | atsoļojat | atsoļoji | atsoļojāt | atsoļosi | atsoļosiet, atsoļosit |
| 3. pers. | atsoļo | atsoļoja | atsoļos | |||
Pavēles izteiksme: atsoļo (vsk. 2. pers.), atsoļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsoļojot (tag.), atsoļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsoļotu
Vajadzības izteiksme: jāatsoļo
1.Soļojot atkļūt šurp; soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Soļot šurp.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad viss ir ietinies smaržīgajos dūmos, atsoļo īpašais cilvēks.
- No tuvējām mājām kā pastaigādamies šurp atsoļo saimnieks ieplēstā vatenī.
- Viņš atsoļo Kazarku, izjūdz un ieved stallī.
- Ik pēc laiciņa pie durvīm ļoti svinīgi atsoļo atpūtušies karavīri, kas nomaina iepriekšējos godasargus.
- Pieskrien palīgi, pārņem no braucējiem kūpošos rikšotājus, uzmet uz mugurām segas un dodas atsoļot.