atskārta
atskārta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atskārta | atskārtas |
| Ģen. | atskārtas | atskārtu |
| Dat. | atskārtai | atskārtām |
| Akuz. | atskārtu | atskārtas |
| Lok. | atskārtā | atskārtās |
1.Spēja atskārst.
2.Rezultāts → atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nolikusi klausuli, atskārtu, ka esam sarunājušies pilnīgi nepiespiesti.
- Kad es to atskārtu, man vairs nebija viņa žēl.
- Es pēdīgi to atskārtu tikai tad, kad pārvācos dzīvot uz Angliju.
- Kristjānam šajā brīdī nāk atskārta, ka viņš savu vecāko meitu nemaz nepazīst.
- Klausoties kaimiņienē, Margrieta atskārta, ka cilvēkam tomēr vajadzīgas tik daudzas lietas.