atrunāt
atrunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atrunāju | atrunājam | atrunāju | atrunājām | atrunāšu | atrunāsim |
| 2. pers. | atrunā | atrunājat | atrunāji | atrunājāt | atrunāsi | atrunāsiet, atrunāsit |
| 3. pers. | atrunā | atrunāja | atrunās | |||
Pavēles izteiksme: atrunā (vsk. 2. pers.), atrunājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrunājot (tag.), atrunāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrunātu
Vajadzības izteiksme: jāatrunā
1.Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
2.Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
3.lieto: reti Atbildēt, atteikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt, Livonijā kaujas taktiku nevarēja savstarpēji atrunāt kaimiņzemju suverēnu galmos.
- Tāpat Ministru prezidenta tiesības un pienākumi ir plašāk atrunāti koalīcijas līgumos.
- LZIKP īstenošana tiek atrunāta Zemkopības ministrijas un Hipotēku bankas noslēgtajā līgumā.
- Bija daži, kuri centās atrunāt modeli no ķirurģiskām manipulācijām. „
- Papildus tam deputāts mēģinājis no tikšanās ar ministri atrunāt arī kolēģus.