atrofēties
atrofēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atrofējos | atrofējamies | atrofējos | atrofējāmies | atrofēšos | atrofēsimies |
| 2. pers. | atrofējies | atrofējaties | atrofējies | atrofējāties | atrofēsies | atrofēsieties, atrofēsities |
| 3. pers. | atrofējas | atrofējās | atrofēsies | |||
Pavēles izteiksme: atrofējies (vsk. 2. pers.), atrofējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrofējoties (tag.), atrofēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrofētos
Vajadzības izteiksme: jāatrofējas
1.Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
1.1.pārnestā nozīmē Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atšķirībā no vairākuma ķirzaku vidusauss dobums un bungādiņa čūskām ir atrofējušies.
- Tikmēr slimība progresē un redzes nervs pakāpeniski un neatgriezeniski atrofējas.
- Pēc ilgstoša spiediena endotēlijs, kas izklāj cistas sienu, var atrofēties.
- Augšžokļa alveolārais izaugums atrofējas pirmais, radot augšžokļa izmēru samazināšanos augstumā un platumā.
- Locītavas bieži pietūkst, kļūst sāpīgas un deformējas, bet muskuļi ap tām atrofējas.