Atropa
Atropa joma: mitoloģija
Sengrieķu mitoloģijā — viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu.
Avoti: MkV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atropa beladonna
- Vienīgi trešā, nesmukā, bet ļoti sirsnīgā Atropa saprata un mierināja mani: gan par to, ka skūpstīties nedrīkst, gan par prezervatīva gumijoto liekulību, un vispār, viņa teica, viss būs labi, viss piepildīsies, tu tagad brauc pie viņas, izstāsti viņai visu, es stāstu Taksistam, savam draugam, stāstu visu, godīgi, nemelodams, neko neslēpdams par nakts meitu vizīti, par to, ka man pietrūka piecdesmit litu, ko samaksāt par pēdējo no viņām, jo desmitnieku es biju paslēpis, lai varētu izsaukt viņu, savu draugu Taksistu, un ka divmetrīgais bandīts sadeva man pa seju, ne jau tā galanti, kā Bairons Puškinam, bet bezkaunīgi, ar dūri, un ka man nemaz nav žēl lietussarga, ko tas lops savāca trūkstošās summas vietā, tik un tā es to lietussargu biju atradis trolejbusā, aizkritušu aiz pēdējām sēdvietām, bet mans draugs Taksists saprotoši māja ar galvu un teica, poņimaju, eto suhostoi, viņam arī tā ir gadījies, viņš reiz sakņu bāzes direktori esot drāzis visu nakti un paša vīrišķais spēks nebeidzis viņu pārsteigt, viņa bija tik resna, teica mans draugs Taksists, ka es tikai trešdaļu varēju viņā iegrūst, un, kad viņa izģērbās, viņas drēbes dārdēja pret grīdu kā bruņas, bet, kad es pamodos kāpņu telpā pie Marijas durvīm, man mugurā nebija nekādu bruņu —
- Atropa
- Kloto vērpj, Lahese savij, bet Atropa pārgriež dzīves pavedienu.