atrauts
atrauts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | atrauts | atrauti |
| Ģen. | atrauta | atrautu |
| Dat. | atrautam | atrautiem |
| Akuz. | atrautu | atrautus |
| Lok. | atrautā | atrautos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| atrauta | atrautas |
| atrautas | atrautu |
| atrautai | atrautām |
| atrautu | atrautas |
| atrautā | atrautās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | atrautais | atrautie |
| Ģen. | atrautā | atrauto |
| Dat. | atrautajam | atrautajiem |
| Akuz. | atrauto | atrautos |
| Lok. | atrautajā | atrautajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| atrautā | atrautās |
| atrautās | atrauto |
| atrautajai | atrautajām |
| atrauto | atrautās |
| atrautajā | atrautajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
atrauti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → atraut.
2.Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) – par cilvēku.
2.1.Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) – par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav atrautu lietu kā, piemēram, tikai termoregulācija vai elpošana.
- Es tiešām nesaprotu cik atrautā vidē no reālās pasaules dzīvo dizaineri.
- Un tādam bērnam ir grūti visu laiku būt atrautam no ģimenes.
- Vai arī pilnīgi atrautam no tautas, dzīvojot savā izredzēto pasaulē.
- Tagad pļavu ir maz, un tās ir atrautas cita no citas.