atplakt
atplakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atploku | atplokam | atplaku | atplakām | atplakšu | atplaksim |
| 2. pers. | atploc | atplokat | atplaki | atplakāt | atplaksi | atplaksiet, atplaksit |
| 3. pers. | atplok | atplaka | atplaks | |||
Pavēles izteiksme: atploc (vsk. 2. pers.), atplociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atplokot (tag.), atplakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atplaktu
Vajadzības izteiksme: jāatplok
1.parasti formā: trešā persona Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni).
1.1.pārnestā nozīmē Pavājināties, izzust (par jūtām).
2.lieto: reti Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sāns raustīdamies palēnām cēlās un atkal atplaka atpakaļ — plaušu plēšas ar pūlēm sūknēja gaisu.
- Jūs redzējāt, ka pamazām atplok bailes no Vasjkas Prišes sirds, ka tā kļūst rāma, kā no liepas izdrāzta.
- Kad kārta izcepta, nosaku uz aci- biskvīts sākumā strauji sapūšas, tad sāk dzeltēt un tad it kā mazliet atplok.
- Bet liesmas atplaka un jūsma dzisa,