atplaiksnīt
atplaiksnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atplaiksnīju | atplaiksnījam | atplaiksnīju | atplaiksnījām | atplaiksnīšu | atplaiksnīsim |
| 2. pers. | atplaiksnī | atplaiksnījat | atplaiksnīji | atplaiksnījāt | atplaiksnīsi | atplaiksnīsiet, atplaiksnīsit |
| 3. pers. | atplaiksnī | atplaiksnīja | atplaiksnīs | |||
Pavēles izteiksme: atplaiksnī (vsk. 2. pers.), atplaiksnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atplaiksnījot (tag.), atplaiksnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atplaiksnītu
Vajadzības izteiksme: jāatplaiksnī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un līdz ar smaidu atplaiksnī jaunās dienas sejā un stāstā.
- Reizēm pamalē atplaiksnī zibens, un kalns tad labi saskatāms.
- Atmiņā atplaiksnī beļģu sirreālista Renē Magrita gleznas, kuras burtiski izstaro vientulības esenci.
- Kā no pagātnes atplaiksnīja īgna doma.
- — apmierināts smaids atplaiksnīja viņa sejā.