atpazīt
atpazīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atpazīstu | atpazīstam | atpazinu | atpazinām | atpazīšu | atpazīsim |
| 2. pers. | atpazīsti | atpazīstat | atpazini | atpazināt | atpazīsi | atpazīsiet, atpazīsit |
| 3. pers. | atpazīst | atpazina | atpazīs | |||
Pavēles izteiksme: atpazīsti (vsk. 2. pers.), atpazīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atpazīstot (tag.), atpazīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atpazītu
Vajadzības izteiksme: jāatpazīst
Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Resursu audita ietvaros tiek atpazīti, kādi resursi ir uzņēmuma rīcībā.
- Kā šādu nepareizu struktūru mutanto HBc proteīnu proteasoma atpazīst un degradē.
- Atšķirībā no LXA4 lai ALXR atpazītu peptīdu ligandus, nepieciešama N-glikozilācija.
- Viņi var sevi uzskatīt par neprasmīgiem atpazīt bērna vajadzību pēc palīdzības.
- Svarīgi ir pazīt savu ķermeni un atpazīt konkrētas reakcijas uz stresu.