atmukt
atmukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmūku | atmūkam | atmuku | atmukām | atmukšu | atmuksim |
| 2. pers. | atmūc | atmūkat | atmuki | atmukāt | atmuksi | atmuksiet, atmuksit |
| 3. pers. | atmūk | atmuka | atmuks | |||
Pavēles izteiksme: atmūc (vsk. 2. pers.), atmūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmūkot (tag.), atmukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmuktu
Vajadzības izteiksme: jāatmūk
1.Atbēgt1.
2.Atbēgt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No Ēģiptes izdevās par miljonu atmukt uz Leipcigu.
- Jūs atmukāt un pēc tam atgriezāties.
- lielākoties ir atmukuši no pilsētas.
- Un rīdzinieču brigādei ( no tuvākā kolhoza uz šejieni atmukušas arī četras pavisam nonīkušas komjaunietes) šis darbs vienkārši nav pa spēkam.
- — Ja tu mani tur sūtīsi, es tik un tā atmukšu atpakaļ.