atkritējs
atkritējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atkritējs | atkritēji |
| Ģen. | atkritēja | atkritēju |
| Dat. | atkritējam | atkritējiem |
| Akuz. | atkritēju | atkritējus |
| Lok. | atkritējā | atkritējos |
atkritēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atkritēja | atkritējas |
| Ģen. | atkritējas | atkritēju |
| Dat. | atkritējai | atkritējām |
| Akuz. | atkritēju | atkritējas |
| Lok. | atkritējā | atkritējās |
Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkritēja lūpām, lai pārliecinātos, ka viņš vēl ir dzīvs.
- Atkritējs jau daudz dienu bija pārticis tikai no ogām un lapām.
- Atkritējs nedrīkstēja zaudēt bijību pret savu ceļvedi vienas muļķīgas kļūmes dēļ.
- Pāri Atkritēja pierei un acīm pārklājās garu, rudenu matu plūdums.
- Cīnīdamies ar bezmiegu, Atkritējs bieži iztēlojās savu bēgšanu no paugura.