atkomandēt
atkomandēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkomandēju | atkomandējam | atkomandēju | atkomandējām | atkomandēšu | atkomandēsim |
| 2. pers. | atkomandē | atkomandējat | atkomandēji | atkomandējāt | atkomandēsi | atkomandēsiet, atkomandēsit |
| 3. pers. | atkomandē | atkomandēja | atkomandēs | |||
Pavēles izteiksme: atkomandē (vsk. 2. pers.), atkomandējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkomandējot (tag.), atkomandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkomandētu
Vajadzības izteiksme: jāatkomandē
1.Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
2.sarunvaloda Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1914. gadā sākoties Pirmajam pasaules karam, atkomandēts uz 106. kājnieku pulku.
- Sakarā ar VI armijas korpusa komandieru maiņu atkomandēts uz 19. latviešu Waffen-SS divīziju.
- Pēc krievu armijas atkāpšanās no Minskas atradusies Rīgas frontē, tad atkomandēta uz trīsdesmit astoto divīziju.
- kas varētu atkomandēt uz skolu!
- Kāda vienreizēja sagadīšanās, ka arī Edgaru, īstu rīdzinieku, atkomandēja uz Daugavpili dienēt Jātnieku pulkā.