atkaulēt
atkaulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkaulēju | atkaulējam | atkaulēju | atkaulējām | atkaulēšu | atkaulēsim |
| 2. pers. | atkaulē | atkaulējat | atkaulēji | atkaulējāt | atkaulēsi | atkaulēsiet, atkaulēsit |
| 3. pers. | atkaulē | atkaulēja | atkaulēs | |||
Pavēles izteiksme: atkaulē (vsk. 2. pers.), atkaulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkaulējot (tag.), atkaulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkaulētu
Vajadzības izteiksme: jāatkaulē
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skābie ķirši ir svaigi novākti, pēc tam atkaulēti un pēc tam sasaldēti bez konservantiem, bez pievienota cukura un bez pievienotās sulas; vienkārši garšīgi ķirši.