atkaukt
atkaukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkaucu | atkaucam | atkaucu | atkaucām | atkaukšu | atkauksim |
| 2. pers. | atkauc | atkaucat | atkauci | atkaucāt | atkauksi | atkauksiet, atkauksit |
| 3. pers. | atkauc | atkauca | atkauks | |||
Pavēles izteiksme: atkauc (vsk. 2. pers.), atkauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkaucot (tag.), atkaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkauktu
Vajadzības izteiksme: jāatkauc
1.Kaucot atvirzīties šurp.
2.apvidvārds Ilgāku laiku, daudz kaukt.
3.apvidvārds Kaucot atsaukties.
4.apvidvārds Kaucot atsaukt.
Avoti: LLVV, KiV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- brāļi, atkaucat, kur esat, ū!