atkārties
atkārties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkaros | atkaramies | atkāros | atkārāmies | atkāršos | atkārsimies |
| 2. pers. | atkaries | atkaraties | atkāries | atkārāties | atkārsies | atkārsieties, atkārsities |
| 3. pers. | atkaras | atkārās | atkārsies | |||
Pavēles izteiksme: atkaries (vsk. 2. pers.), atkarieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkaroties (tag.), atkāršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkārtos
Vajadzības izteiksme: jāatkaras
1.Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
2.Ierasties, atkļūt (nicīgi).
Stabili vārdu savienojumiKā ar atkārtiem zobiem.
- Kā ar atkārtiem zobiem apvidvārds, idioma — negribīgi, ar lielu piespiešanos
Avoti: LLVV, EH, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr Augšpērkonu jumts upes pusē bija ieliecies un ārsiena bīstami atkārusies.
- Viņam ir atkārusies lūpa, ļengani vaigi un pārlieku liels deguns.
- Līķonīds Brežņevs ir izburbis, ar atkārušos mākslīgo žokli.
- Nevis no kaut kāda pļerzaka ar atkārušos bikšu dibenu un mūžīgo vīniņu kabatā.
- Ja kāds motocikls liek atkārties žoklim, tad tas ir " BMW R18".