atšķetināties
atšķetināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atšķetinos | atšķetināmies | atšķetinājos | atšķetinājāmies | atšķetināšos | atšķetināsimies |
2. pers. | atšķetinies | atšķetināties | atšķetinājies | atšķetinājāties | atšķetināsies | atšķetināsieties, atšķetināsities |
3. pers. | atšķetinās | atšķetinājās | atšķetināsies |
Pavēles izteiksme: atšķetinies (vsk. 2. pers.), atšķetinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšķetinoties (tag.), atšķetināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšķetinātos
Vajadzības izteiksme: jāatšķetinās
1.Refl. → atšķetināt1.
2.Refl. → atšķetināt2; atrisināties, noskaidroties.
3.apvidvārds Atnākt (par nepatīkamu viesi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atšķetinās sažņaugtās cīpslas.
- Padomju uzspiestā vēstures skatījuma un tam pretējo, pusčukstus tālāk izplatīto individuālo atmiņu kamols ir daļēji atšķetinājies, tomēr tikai daļēji.
- "Mīlnieku mezgls" – šajā pozā pāris sākumā guļ ar kopā savītām kājām, bet tieši pirms iemigšanas „ atšķetinās” viens no otra.
- Šī laikam ir pirmā grāmata, kuru patiešām arī varētu izlasīt otrreiz, jo stāsts atšķetinās lēnām, gabalu pa gabaliņam, lēkājot laikā un dzīves stāstos, ar šķietami nenozīmīgiem sīkumiem sagatavojot tam, kas bija, ir, būs...
- Senais stāsts atšķetinās...