atšķeterēt
atšķeterēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atšķeterēju | atšķeterējam | atšķeterēju | atšķeterējām | atšķeterēšu | atšķeterēsim |
| 2. pers. | atšķeterē | atšķeterējat | atšķeterēji | atšķeterējāt | atšķeterēsi | atšķeterēsiet, atšķeterēsit |
| 3. pers. | atšķeterē | atšķeterēja | atšķeterēs | |||
Pavēles izteiksme: atšķeterē (vsk. 2. pers.), atšķeterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšķeterējot (tag.), atšķeterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšķeterētu
Vajadzības izteiksme: jāatšķeterē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Francis aizies, viņa visu to lietu taisnīgi atšķeterēs.
- Anna Kuzina visu savu dzīvi ir veltījusi lai atšķeterētu un izzināt rakstnieka R. Blaumaņa dzīves līkločus un publicētu lasītājiem aizvien neatklātas patiesības.