astainis
astainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | astainis | astaiņi |
| Ģen. | astaiņa | astaiņu |
| Dat. | astainim | astaiņiem |
| Akuz. | astaini | astaiņus |
| Lok. | astainī | astaiņos |
1.Tāds, kam ir aste.
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādas sešus gadus vecas meitenes seju sakodis kaimiņu suns, savukārt 62 gadus vecai sievietei iekodis klaiņojošs astainis.
- Tiesa, 2007. gadā es apprecējos, bet mums ar Maino nav īsti labas sapratnes," sūdzējās astainis.
- Un kādam cilvēkam mājās vienmēr ir jābūt, citādi astainis smilkst.
- Jaukajam astainim ļoti patīk, ka viņu paglauda, stāsta Mironova.
- Labāk sarūpēt savam astainim avota ūdeni vai vismaz filtrēt pilsētas ūdensvada ūdeni.