aspirantūra
aspirantūra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aspirantūra | aspirantūras |
| Ģen. | aspirantūras | aspirantūru |
| Dat. | aspirantūrai | aspirantūrām |
| Akuz. | aspirantūru | aspirantūras |
| Lok. | aspirantūrā | aspirantūrās |
Zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992. g., vēlāk – doktorantūra).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- studējusi aspirantūrā, I. Repina institūtā Pēterburgā, mākslas vēstures nodaļā.
- 2003.gadā viņa pabeidza aspirantūru Maskavas konservatorijā pie profesora O.Erdeli.
- 1970. gadā, būdams jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, viņš iestājas aspirantūrā.
- 1977. gadā absolvējis LVU Juridisko fakultāti, 1985. gadā - aspirantūru.
- Krastiņš beidzis Latvijas Konservatoriju 1951.gadā un Ļeņingradas Konservatorijas aspirantūru 1965.gadā.