asiņot
asiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | asiņoju | asiņojam | asiņoju | asiņojām | asiņošu | asiņosim |
| 2. pers. | asiņo | asiņojat | asiņoji | asiņojāt | asiņosi | asiņosiet, asiņosit |
| 3. pers. | asiņo | asiņoja | asiņos | |||
Pavēles izteiksme: asiņo (vsk. 2. pers.), asiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: asiņojot (tag.), asiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: asiņotu
Vajadzības izteiksme: jāasiņo
Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
Stabili vārdu savienojumiSirds asiņo; sirds noasiņo.
- Sirds asiņo; sirds noasiņo idioma — saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieradusies policija ceļa nomalē atradusi vīrieti ar spēcīgi asiņojošu brūci galvā.
- Ja deguns asiņojis stipri, noteikti pēc tam jālieto daudz šķidruma.
- Tāpat nopludināts šokējošs foto, kurā iemūžināts Džonija Depa asiņojošais pirksts.
- Ja asiņo roka vai kāja, ķermeņa daļu vajadzētu turēt paceltu.
- Līdzību ar kinofilmas tēlu Nikola paspilgtinājusi ar cigareti un asiņojošu degunu.