artikulēt
artikulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | artikulēju | artikulējam | artikulēju | artikulējām | artikulēšu | artikulēsim |
| 2. pers. | artikulē | artikulējat | artikulēji | artikulējāt | artikulēsi | artikulēsiet, artikulēsit |
| 3. pers. | artikulē | artikulēja | artikulēs | |||
Pavēles izteiksme: artikulē (vsk. 2. pers.), artikulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: artikulējot (tag.), artikulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: artikulētu
Vajadzības izteiksme: jāartikulē
Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
Stabili vārdu savienojumiArtikulēta runa.
- Artikulēta runa vārdkoptermins — sastāvdaļās dalīta runa
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmsaprašanā veidojas jēgas karkass ( Gerüst), kuru artikulē nozīmes.
- Bemolētas skaņas pretstatā parastām skaņām artikulē ar lūpu noapaļojumu vai balsenes nolaidumu.
- Tādā nolūkā tai pirmām kārtām jābūt verbāli un/vai neverbāli artikulētai.
- ( Skulmes lomām krievu kino raksturīgs artikulētās valodas minimāls lietojums.
- Bizantiešu melodija izmeklēti vijas tikai ap dažiem toņiem, precīzi artikulējot svētvārdus.