ārtigs
ārtigs
Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem.
Avoti: LPE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1 ārtavs ( ārtigs) tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem šiliņiem un kopš 1426. gada 18. janvāra Livonijas landtāga lēmuma tika dēvēts par šiliņu ( " schilling"), bet mazākās monētas tika sauktas par šerfiem ( " scherf").
- 1 ārtavs ( ārtigs) tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem šiliņiem.
- Arhibīskapa Johana VI Ambundi valdīšanas laikā ( 1418—1424) atkal sāka kalt Rīgas naudu — ārtigus ( ārtavus).
- 1 ārtigs tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem šiliņiem un kopš 1426. gada 18. janvāra Livonijas landtāga lēmuma tika dēvēts šiliņu ( " schilling"), bet mazākās monētas tika sauktas par šerfiem ( " scherf").
- Skaitliski visvairāk – pieci – eksemplāri vienā atradumu vietā atrasti Lokstenes pilī, kur šie šķēpi tiek datēti ar 14. – 15. gs. Šādu datējumu apstiprina C tipa šķēpa gala atradums Puzes Lejaskroga kapsētas 112. kapā, kur tas atrasts kopā ar trim 15. gs. vidus monētām – Tartu bīskapijas bīskapa Bartolomeja Savijarves ( valdījis 1441.–1459.g.) sudraba ārtigiem.