apšmaukt
apšmaukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apšmaucu | apšmaucam | apšmaucu | apšmaucām | apšmaukšu | apšmauksim |
| 2. pers. | apšmauc | apšmaucat | apšmauci | apšmaucāt | apšmauksi | apšmauksiet, apšmauksit |
| 3. pers. | apšmauc | apšmauca | apšmauks | |||
Pavēles izteiksme: apšmauc (vsk. 2. pers.), apšmauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšmaucot (tag.), apšmaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšmauktu
Vajadzības izteiksme: jāapšmauc
1.Apkrāpt, piekrāpt.
2.apvidvārds Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus.
3.apvidvārds Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi ir tendēti uz to, ka viņus var apšmaukt vai apzagt.
- Tas varbūt profesionāli traucē, bet nedomāju, ka katrs katru grib apšmaukt.
- Līdz ar to kārtējais mēģinājums mūs apšmaukt sabruka kā kāršu namiņš.
- Kāpēc tad vēlāk necensties piekukuļot ierēdni vai apšmaukt valsti, pieņemot kukuļus?
- Citkārt viņa apšmauc pati sevi.