apzelēt
Lietojuma biežums :
apzelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apzelēju | apzelējam | apzelēju | apzelējām | apzelēšu | apzelēsim |
| 2. pers. | apzelē | apzelējat | apzelēji | apzelējāt | apzelēsi | apzelēsiet, apzelēsit |
| 3. pers. | apzelē | apzelēja | apzelēs | |||
Pavēles izteiksme: apzelē (vsk. 2. pers.), apzelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apzelējot (tag.), apzelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apzelētu
Vajadzības izteiksme: jāapzelē
Zelējot apsūkāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, uz manis spēkus nepārbaudīja pusmūža krīze, banāla parādība, ko vismaz rietumu pasaule ir apzelējusi no visiem galiem un beigās sekmīgi pārvērtusi ejošā precē.
- Protams, ka viņš tik asi reaģēja uz krāsaino preču pārpilnajiem plauktiem, viņš ir radināts pie krāsainu objektu stimuliem, vēl guļot šūpulī, kur virs viņa bija iekārtas krāsainas rotaļlietas, kuras viņš centās sagrābt un apzelēt.
- Nekā neparasta tajā nebija, to jau nu gan būtu pamanījuši, pareizāk – nolūrējuši un labpatikā apzelējuši arī viņa ienaidnieki, tādu karavadonim bija ne mazums ( viņš taču sacījis, ka pašus smagākos ievainojumus dabūjis nevis kaujās, bet galmā)...
- Toties ar Bostonu tie ir pārņemti vēl šodien - tiek apzelēti visi teroristu privātās dzīves sīkumi, izvirzītas cita par citu nejēdzīgākas versijas, žurnālisti berzē rokas un izsūta apgādiem savu topošo grāmatu pieteikumus, kas veltītas " iekšzemes terorismam" un jaunajam " amerikāņu traģēdijas" variantam.
- Drausmīgi pašapmierināti, viņu saldie smaidiņi gluži kā piepogāti pie sejas - ar ūsiņām vai bez tām, līdz zilganumam noskūtajiem vaigiem, viņi bija piesmaržojušies kā meičas, viņiem piemita diezkādas necilvēciskas manieres, kuras viņiem liek novērst acis, kad jūs urķējaties pa degunu vai bojājat gaisu, un kuras viņus spiež klanīties pa kreisi un pa labi, ar ungurēta gaiļa gaitu, ar matiem, kuri tik trekni iepomādēti un tik gludeni pielaizīti, ka galva viņiem liekas tāda kā apzelēta, viņi mudžinās uz katra soļa, maisās jums pa kājām, bez klīrības piesēžas pie jums novakarē, kad, gaisam atdziestot un upes malā knišļu bariem sijājoties, jūs sapulcējaties vienkopus pie Mozera tirgotavas izmest glāzīti un uzsmēķēt.