apvalkāt
apvalkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvalkāju | apvalkājam | apvalkāju | apvalkājām | apvalkāšu | apvalkāsim |
| 2. pers. | apvalkā | apvalkājat | apvalkāji | apvalkājāt | apvalkāsi | apvalkāsiet, apvalkāsit |
| 3. pers. | apvalkā | apvalkāja | apvalkās | |||
Pavēles izteiksme: apvalkā (vsk. 2. pers.), apvalkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvalkājot (tag.), apvalkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvalkātu
Vajadzības izteiksme: jāapvalkā
Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa jutās pārsteigta, ieraugot apvalkāto džinsa jaku un sporta apavus.
- Stāties mācītāja priekšā apvalkātās jātnieka biksēs — tas būtu maķenīt par traku.
- Ilgi staigāsim šineļos un apvalkātās formas blūzēs un biksēs, tikai uzplečus noņemsim.
- Un viņa atnes vecas, apvalkātas.
- Mugurā viņai bija apvalkāts zils lietusmētelis, kaut arī diena bija saulaina un bez neviena mākonīša.