apvaldīts
apvaldīts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | apvaldīts | apvaldīti |
| Ģen. | apvaldīta | apvaldītu |
| Dat. | apvaldītam | apvaldītiem |
| Akuz. | apvaldītu | apvaldītus |
| Lok. | apvaldītā | apvaldītos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| apvaldīta | apvaldītas |
| apvaldītas | apvaldītu |
| apvaldītai | apvaldītām |
| apvaldītu | apvaldītas |
| apvaldītā | apvaldītās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | apvaldītais | apvaldītie |
| Ģen. | apvaldītā | apvaldīto |
| Dat. | apvaldītajam | apvaldītajiem |
| Akuz. | apvaldīto | apvaldītos |
| Lok. | apvaldītajā | apvaldītajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| apvaldītā | apvaldītās |
| apvaldītās | apvaldīto |
| apvaldītajai | apvaldītajām |
| apvaldīto | apvaldītās |
| apvaldītajā | apvaldītajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
apvaldīti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → apvaldīt.
2.Tāds, kura izpausme ir ierobežota, nepilnīga.
2.1.Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
2.2.Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš atgādina kalēju vai pat bendi – no viņa strāvo apvaldīts, pat draudošs spēks, ar kuru jokoties nav iesakāms.
- No tā perioda es iznācu ārā daudz apvaldītāka, nosvērtāka.
- Priekpilns bērns izaug par apvaldītu un piesardzīgu pusaudzi.
- Vienudien ciemā atgriežas bērnības paziņa Nacume, pret ko harutora arī izturas ar apvaldītu vienaldzību.
- Dāiša no modernizētā un apvaldītā vahabisma izmēž visus šķietami sīkos, bet - domājot konsekventi - būtiskos piesārņojumus.