aptraipīties
Lietojuma biežums :
aptraipīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aptraipos | aptraipāmies | aptraipījos | aptraipījāmies | aptraipīšos | aptraipīsimies |
2. pers. | aptraipies | aptraipāties | aptraipījies | aptraipījāties | aptraipīsies | aptraipīsieties, aptraipīsities |
3. pers. | aptraipās | aptraipījās | aptraipīsies |
Pavēles izteiksme: aptraipies (vsk. 2. pers.), aptraipieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptraipoties (tag.), aptraipīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptraipītos
Vajadzības izteiksme: jāaptraipās
Refl. → aptraipīt; tikt aptraipītam.
Stabili vārdu savienojumiAptraipīties ar asinīm; aptraipīties asinīm.
Stabili vārdu savienojumi
Aptraipīties ar asinīm; aptraipīties asinīm — noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzstājoties televīzijā, Dostums tomēr uzsvēra nepieciešamību meklēt " teroristus, kas aptraipījušies ar asinīm".
- Latvijas brīvvalsts laika komersants Ceplis, neskatoties uz mīlošu sievu un iespēju pelnīt bez mahinācijām, aptraipās avantūrās ar sievietēm un mālu.
- Kāds straujš demokrāts sāk rauties uz vēlēšanām, bet viņam atbild: “ Jūsu pirmsvēlēšanu kampaņu finansē Petrovs, taču Petrovs nav labs cilvēks, aptraipījies, likumus neievēro...
- Tik tālu sniedzas toskāniešu augstsirdība, ka viņi, labi un rātni, acis nodūruši, bikli un klusi, neiebilzdami ne vārda, ļauj sevi nodot, lai tikai pašiem nevajadzētu aptraipīties ar nodevību.
- Galvenais uzdevums vairs nav neaptraipīties, jo slepkavam uz krūtīm jau ir nenodzēšams traips, tagad galvenais ir gādāt, lai tas netiktu atklāts, lai nenāktu gaismā, lai tam nebūtu seku un lai tas viņu nepazudinātu, un tad vairs nav nemaz tik grūti pirmajam traipam pievienot vēl vienu, – otrais sajaucas ar pirmo vai pirmais to uzsūc, tie sapūst kopā un kļūst neatšķirami, bet cilvēks aprod ar domu, ka nogalināšana ir daļa no viņa dzīves, ka viņam ticis tāds liktenis – tāpat kā daudziem citiem vēstures gaitā.