aptaukot
aptaukot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); lieto: reti
Locīšana
1.Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
2.Notaukot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri