apskrubināt
apskrubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apskrubinu | apskrubinām | apskrubināju | apskrubinājām | apskrubināšu | apskrubināsim |
| 2. pers. | apskrubini | apskrubināt | apskrubināji | apskrubinājāt | apskrubināsi | apskrubināsiet, apskrubināsit |
| 3. pers. | apskrubina | apskrubināja | apskrubinās | |||
Pavēles izteiksme: apskrubini (vsk. 2. pers.), apskrubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apskrubinot (tag.), apskrubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apskrubinātu
Vajadzības izteiksme: jāapskrubina
Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, bet izcepta garšoja labi ( atļāvos tomēr kūku apskrubināt).
- Viņai lai dodot apskrubināt kauliņus, pie tiem esot visgaršīgākā gaļa.
- Diemžēl apskrubinātas augu lapas neizskatās diez ko labi un bojā saimniekam omu.
- Bieži apskrubina ziedlapas, lai piekļūtu nektāram, kas ir zieda kausiņā.
- Koku sulu iegūst, apskrubinot vai apgraužot koku zarus.