apskriet
apskriet 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apskrienu, apskreju | apskrienam, apskrejam | apskrēju | apskrējām | apskriešu | apskriesim |
| 2. pers. | apskrien, apskrej | apskrienat, apskrejat | apskrēji | apskrējāt | apskriesi | apskriesiet, apskriesit |
| 3. pers. | apskrien, apskrej | apskrēja | apskries | |||
Pavēles izteiksme: apskrien, apskrej (vsk. 2. pers.), apskrieniet, apskrejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apskrienot, apskrejot (tag.), apskriešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apskrietu
Vajadzības izteiksme: jāapskrien, jāapskrej
1.intransitīvs Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Skriet apkārt.
1.2.pārnestā nozīmē Ātri pārskatīt (apkārtējo) – par acīm, skatienu; arī ātri apskatīt.
2.transitīvs Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
2.1.sarunvaloda Apmeklēt (daudzus vai visus).
2.2.pārnestā nozīmē Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
4.apvidvārds Paskriet zem kā.
Stabili vārdu savienojumiNelabums apskrien ap sirdi. Puspasaules apskriet.
- Nelabums apskrien ap sirdi sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja kļūst nelabi2. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko)
- Puspasaules apskriet idioma — īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Lai nopirktu visu nepieciešamo, sanāk apskriet dažādas tirdzniecības vietas.
- Lietuviešu ugunsdzēsējs Aids Ardzijausks iecerējis nepilnās 365 dienās apskriet apkārt zemeslodei.
- Lai nesāpētu zobi, Ziemassvētku naktī trīs reizes jāapskrien ap māju.
- Pirms pieciem gadiem es nevarēju apskriet laukumam, lai man neuznāktu miegs.
- Taču kauliņš apskrēja pa malu apkārt ligzdai un izlēca atpakaļ.