apskapstēt
apskapstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apskapstu | apskapstam | apskapstēju | apskapstējām | apskapstēšu | apskapstēsim |
| 2. pers. | apskapsti | apskapstat | apskapstēji | apskapstējāt | apskapstēsi | apskapstēsiet, apskapstēsit |
| 3. pers. | apskapst | apskapstēja | apskapstēs | |||
Pavēles izteiksme: apskapsti (vsk. 2. pers.), apskapstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apskapstot (tag.), apskapstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apskapstētu
Vajadzības izteiksme: jāapskapst
Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vabolīte bija izrūsējusi un apskapstējusi, tālab Mareuss visā sirsnībā ķērās tai klāt, vienā vakarā pārvērzdams krāsainā niekā.
- Bet vēl vairāk neciešot apskapstējušos.
- 1965.gada 21.novembra vēstulē no Zalcburgas Neilis raksta: " Venēcija ir tik noplīsusi, apskapstējusi, apsūbējusi un nopelējusi, ka raudāt gribas.