aprādīt
aprādīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
 Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
| Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprādu | aprādām | aprādīju | aprādījām | aprādīšu | aprādīsim | 
| 2. pers. | aprādi | aprādāt | aprādīji | aprādījāt | aprādīsi | aprādīsiet, aprādīsit | 
| 3. pers. | aprāda | aprādīja | aprādīs | |||
Pavēles izteiksme: aprādi (vsk. 2. pers.), aprādiet  (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprādot (tag.), aprādīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprādītu
Vajadzības izteiksme: jāaprāda
Pievērst uzmanību (kam), norādīt (uz ko). 
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Goldmans projektu sīki nokritizē, aprādīdams tā vienpusību.
- Nenovēršamais nāves tuvums aprāda dvēseli kā visdzidrākais spogulis.
- Šie gan būtu pesimistiskākie Vailda stāsti, tomēr tie labi aprāda viņa trimdinieka izmisumu.
- Tautas partijas novēloti un nervozi ierosinātās pārmaiņas aprāda, ka nav arī vēlēšanās pat diskutēt.
- Var spļaut sejā, ko jau aprādījām.