apradināt
Lietojuma biežums :
apradināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apradinu | apradinām | apradināju | apradinājām | apradināšu | apradināsim |
| 2. pers. | apradini | apradināt | apradināji | apradinājāt | apradināsi | apradināsiet, apradināsit |
| 3. pers. | apradina | apradināja | apradinās | |||
Pavēles izteiksme: apradini (vsk. 2. pers.), apradiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apradinot (tag.), apradināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apradinātu
Vajadzības izteiksme: jāapradina
Daļēji pieradināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tad soli pa solītim apradiniet viņu ar domu, ka var iet arī tālāk.
- Šai dienas gr. laiku klīdināt, darbu dot, ar darbu apradināt, izpestīt iz slinkuma, uzvešanās un kas vēl viss ar manu vājo gribas spēku stāv, sak, var līdzēt, bet man nau diezgan spēka un pacietības darbu darīt.
- Kad jau bijām pamazām sākuši apradināt sevi ar spriedelējum...
- Bet tad kaut kā mums izdevās viņu apradināt un viņš piekrita sēdēt viens pats krēslā.
- Daudziem Darvina laikabiedriem, kas bija jau ar šo savādo domu apradināti, radās šaubas: " Bet ja nu tiešām?"