appūt
appūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | appūstu | appūstam | appuvu | appuvām | appūšu | appūsim |
| 2. pers. | appūsti | appūstat | appuvi | appuvāt | appūsi | appūsiet, appūsit |
| 3. pers. | appūst | appuva | appūs | |||
Pavēles izteiksme: appūsti (vsk. 2. pers.), appūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: appūstot (tag.), appūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: appūtu
Vajadzības izteiksme: jāappūst
1.Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
2.Strutot, pūžņot (par iekaisušu ķermeni, tā daļu).
Avoti: LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mana mašīna, piecpadsmit gadus vecs opelis, no ārpuses izskatās kā pēdējās stadijas sifilitiķis — appuvis, noplucis, rūsas saēsts.
- Ja, atverot durvis, gumijas nesaplēš, tad ir vērts turpmāk ziemas sezonā tās regulāri iesmērēt vai appūst ar aizsardzībai domāto līdzekli.
- Tāpat varēs iegūt gliteru vai hennas tetovējumu, apgleznot akmeņus, appūst kreklus ( katram līdzi jāņem savs) un piedalīties citās aktivitātēs.
- Bet arī pēcāk Dievs no viņas nebija novērsies — lai arī akla un briesmīga, viņa pēkšņi ieguva spēku appūst pat kaulu rozi, nerunājot par sīkākām vainām.
- Gan rauga pakausi knaibīt , nosiet , appūst , gan izmocas šā , gan tā nelīdz