appušķot
appušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | appušķoju | appušķojam | appušķoju | appušķojām | appušķošu | appušķosim |
| 2. pers. | appušķo | appušķojat | appušķoji | appušķojāt | appušķosi | appušķosiet, appušķosit |
| 3. pers. | appušķo | appušķoja | appušķos | |||
Pavēles izteiksme: appušķo (vsk. 2. pers.), appušķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: appušķojot (tag.), appušķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: appušķotu
Vajadzības izteiksme: jāappušķo
Izgreznot, izrotāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā Jāņu vakarā appušķots ganāmpulks,” kāds droši vien pasmietos.
- Tautu dēls, appušķotu cepurīti, atvadās no līgavas.
- Vēl ir dienas vidus pilsētā, kur palika mana jau appušķotā svētku eglīte.
- Balti tērpusies līgava, plīvurota, appušķota, ir vienīgais visas baznīcas greznums.
- Dziesmas vidusdaļā jauna melodija “ Visiem vārti appušķoti”, kas variējoties izskan vairākas reizes.