appampt
appampt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | appampstu | appampstam | appampu | appampām | appampšu | appampsim |
| 2. pers. | appampsti | appampstat | appampi | appampāt | appampsi | appampsiet, appampsit |
| 3. pers. | appampst | appampa | appamps | |||
Pavēles izteiksme: appampsti (vsk. 2. pers.), appampstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: appampstot (tag.), appampšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: appamptu
Vajadzības izteiksme: jāappampst
Uzpampt (visapkārt); aptūkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieeju pie loga, stāv mans Ardis, viss ļoti, ļoti appampis, bet stāv.
- Kad pēc 20 gadiem nevarēs pārkāpt pāri slieksnim, jo svars vēl lielāks un vecums arī, kājas appampušas, zeķes nevienas neder, tad parunāsim.
- sēdēju rindā un gaidīju kad mani pieņems, jau gaitenī zobārste pagāja garām un viņa savām kolēģēm izteicās " vēl viens appampušais sēž", jau pēc šī izteiciena man gribējās aiziet prom, bet nebija izvēles citas kā iet pie viņas jo tā bija vienīgā kas tur strādāja.