appaijāt
appaijāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | appaijāju | appaijājam | appaijāju | appaijājām | appaijāšu | appaijāsim |
| 2. pers. | appaijā | appaijājat | appaijāji | appaijājāt | appaijāsi | appaijāsiet, appaijāsit |
| 3. pers. | appaijā | appaijāja | appaijās | |||
Pavēles izteiksme: appaijā (vsk. 2. pers.), appaijājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: appaijājot (tag.), appaijāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: appaijātu
Vajadzības izteiksme: jāappaijā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saudzīgi es sažņaudzu viņas kuplos matus, ar pirkstu galiņiem appaijāju sen aizmirstās ausu ļipiņas.
- Appaijā viņu, nevis mani!
- Nebūtu vajadzīgs appaijāt bērnus, jo, raugi, gari, kas par viņiem gādā, pārbaidīsies, aizlidos projām un nekad vairs atpakaļ neatgriezīsies.
- Nekad tā nebija noķēzījusi vai pieslapinājusi puspārlocīto Vacja veco segu, katru dienu uzrunāta un appaijāta, savā galviņā tā varbūt jau izlēmusi, ka skolotāja D. patiešām ir viņas īstā māte.
- Strindberga sižets vietām izklausās ironiski nenopietns kaut vai tāpēc, ka Latvijā 1995. gadā svešas naudas izšķērdētāji nav sabiedrības izstumti un nicināti “ autsaideri”, bet uzmanības appaijātas personas, kas atļaujas citiem dot norādījumus par morāles jautājumiem un “ augstākās sabiedrības” publiskās izpriecās turpina šķērdēt svešu naudu.