apliet
apliet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apleju | aplejam | aplēju | aplējām | apliešu | apliesim |
| 2. pers. | aplej | aplejat | aplēji | aplējāt | apliesi | apliesiet, apliesit |
| 3. pers. | aplej | aplēja | aplies | |||
Pavēles izteiksme: aplej (vsk. 2. pers.), aplejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplejot (tag.), apliešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplietu
Vajadzības izteiksme: jāaplej
1.Lejot (ko virsū), pārklāt.
1.1.Notraipīt (ar ko šķidru).
1.2.Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
1.3.pārnestā nozīmē Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
Stabili vārdu savienojumiKā ar (aukstu, arī karstu, vārošu, verdošu) ūdeni apliet.
- Kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu, verdošu) ūdeni apliet — ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaulus liek katlā, aplej ar aukstu ūdeni un izvāra buljonu.
- Viņš ieslēdzās tualetē, kur aplēja sevi ar benzīnu un aizdedzinājās.
- Saņēmusi noraidošu atbildi, sieviete aplējusi sevi ar degšķidrumu un aizdedzinājusies.
- Man nebija ko teikt – jutos kā ar aukstu ūdeni aplieta.
- Negadījums noticis, kad vīrietis aizdedzinājis ar benzīnu aplietu lapu kaudzi.