aplīgot
aplīgot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplīgoju | aplīgojam | aplīgoju | aplīgojām | aplīgošu | aplīgosim |
| 2. pers. | aplīgo | aplīgojat | aplīgoji | aplīgojāt | aplīgosi | aplīgosiet, aplīgosit |
| 3. pers. | aplīgo | aplīgoja | aplīgos | |||
Pavēles izteiksme: aplīgo (vsk. 2. pers.), aplīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplīgojot (tag.), aplīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplīgotu
Vajadzības izteiksme: jāaplīgo
Apdziedāt ar līgo dziesmām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līgo, aplīgo, vārdo un veido savu nākotni šajā dienā!
- Lai izdodas aplīgot kādu Pēteri un rast sevī prieku smelties spēku dabā!
- Aplīgojot zobojās par kaimiņu puišiem, ka tie ilgi guļot un ka slinki.
- Vēl kāds pāris atjaunojis tradīciju iet kaimiņus aplīgot, un kā visiem tas patīk!
- Sena latviešu paruna vēsta, ka līdz Jāņiem dārzs jāizravē, lai ciemiņi saimniekus neaplīgotu.