apliecinātājs
apliecinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apliecinātājs | apliecinātāji |
Ģen. | apliecinātāja | apliecinātāju |
Dat. | apliecinātājam | apliecinātājiem |
Akuz. | apliecinātāju | apliecinātājus |
Lok. | apliecinātājā | apliecinātājos |
apliecinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apliecinātāja | apliecinātājas |
Ģen. | apliecinātājas | apliecinātāju |
Dat. | apliecinātājai | apliecinātājām |
Akuz. | apliecinātāju | apliecinātājas |
Lok. | apliecinātājā | apliecinātājās |
1.Tas (tāds), kas apliecina (1).
2.Tas (tāds), kas apliecina (2).
Stabili vārdu savienojumiDzīves apliecinātājs.
- Dzīves apliecinātājs kolokācija — tas (tāds), kas pauž ticību dzīvei, tās nozīmīgumam
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2.6.8. parakstu apliecinātājs parakstās tam paredzētajā vietā zem apliecinājuma sadaļas.
- Apliecinātājs pozitīvajam, skaistajam, tam, kas dod spēku arī skatītājam.
- Kulta un labklājības apliecinātāji dzīvnieki rituālajās ceremonijās bijuši vieni un tie paši.
- Bet ir taču vienpusīgs, neparāda Čaku kā apliecinātāju.
- Es esmu Dieva un savas baznīcas apliecinātāja un liecinieks.