aplaizīt
aplaizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplaizu | aplaizām | aplaizīju | aplaizījām | aplaizīšu | aplaizīsim |
| 2. pers. | aplaizi | aplaizāt | aplaizīji | aplaizījāt | aplaizīsi | aplaizīsiet, aplaizīsit |
| 3. pers. | aplaiza | aplaizīja | aplaizīs | |||
Pavēles izteiksme: aplaizi (vsk. 2. pers.), aplaiziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplaizot (tag.), aplaizīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplaizītu
Vajadzības izteiksme: jāaplaiza
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Saslapināt vai saziest un ļoti gludi saglaust (matus).
2.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un vēl karoti aplaizīs, jo tas taču ir tik garšīgi!
- Sofija klusē un skatās caur pieri, cītīgi aplaizīdama kūstošo saldējumu.
- Pieskrējis pie zīdaiņa, ar slapju mēli aplaizīju viņam vaidziņu, acis.
- Tik tālu ticis, zēns aplaizīja lūpas un ar jaunu sparu turpināja:
- Reiz viņa izlika ārā bļodiņu un koka karoti, lai Duksis aplaiza.