nolaizīt
nolaizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolaizu | nolaizām | nolaizīju | nolaizījām | nolaizīšu | nolaizīsim |
| 2. pers. | nolaizi | nolaizāt | nolaizīji | nolaizījāt | nolaizīsi | nolaizīsiet, nolaizīsit |
| 3. pers. | nolaiza | nolaizīja | nolaizīs | |||
Pavēles izteiksme: nolaizi (vsk. 2. pers.), nolaiziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolaizot (tag.), nolaizīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolaizītu
Vajadzības izteiksme: jānolaiza
1.Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
2.Laizot noēst (virskārtu).
2.1.Laizot notīrīt.
3.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
3.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Todien es pirmo reizi sapratu, ka vēlos nolaizīt frizierim rokas.
- Viņi zina vērtību mazajiem papīriņiem, kurus bērni drīkst pat nolaizīt.
- Iemērcot pirkstus ūdenī un pēc tam tos nolaizot, dzīvnieks padzeras.
- - nolaizītajam jauneklim pavēlēja otrs, acīmredzot šefs ar tiesībām izrīkot.
- Tai atlika tikai ienīst vai pa savai dabiskajai paražai nolaizīt pakaļu.